Sagatavošanās privātai biktij
Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,- tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.
Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums! Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu! (Ps. 139: 1-4, 7-12, 15-17, 23-24)
"Dievs redz, Dievs dzird, Dievs soda, to aizmirst negribu," — ar šo apziņu lai pārbaudām sevi pirms Svētā Vakarēdiena un biktī ar atvērtām sirdīm un patiesā nožēlā noliekam savas nepilnības un grēkus Tā Kunga priekšā, cerēdami un ticēdami, ka ar Viņa svētību un stiprinājumu spējam uzvarēt savus grēkus un vājības.
Ieteicamie palīgjautājumi
- Vai pirmais bauslis manā dzīvē ir pirmais? Vai es dzīvē Dievu tā mīlu, kā Kristus mani mīlējis?
- Vai es pasaules priekšā apliecinu vai aizliedzu Dievu?
- Vai es uz Kristu ceru tikai kā uz svētītāju un izpalīgu šai dzīvē, vai arī Viņš ir mans Pestītājs, mūžības Kungs?
- Vai mana ticība mūžīgai dzīvošanai ir dzīva, un es tās dēļ spētu upurēt laicīgus labumus?
- Vai es ievēroju Kristus vārdus — "Kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa"? Vai cenšos pēc iespējas bieži apmeklēt dievkalpojumus vai mājās lasu Svētos Rakstus?
- Vai es esmu pateicīgs Dievam un dodu pienācīgu ziedojumu draudzes un Baznīcas vajadzībām? Vai es to daru mīlestības vai pienākuma apziņas, vai godkāres skubināts?
- Vai es dzīvoju saskaņā ar tuvākā mīlestības bausli?
- Vai mana pirmā doma, redzot cilvēku nelaimē, ir palīdzēt? Vai varbūt ļauns prieks vai vienaldzība iezogas sirdī?
- Kas manī runā, redzot tuvākā panākumus, — prieks vai skaudība?
- Vai neesmu iekārojis to, kas nav mans, — cita mantu, sievu, vīru?
- Vai neesmu zadzis vai citus uz to mudinājis?
- Vai neesmu līdzi darbojies aprunātājiem un izplatījis aplamas, nepārbaudītas runas?
- Ja tuvāko starpā valda nesaskaņas, vai esmu tur centies būt miera nesēja vai varbūt kūdītājs?
- Ja esmu zinājis, ka kāds runā vai dara netaisnību, vai esmu pret to atklāti uzstājies, runājot ar vainīgo, vai arī aiz muguras to aprunājis citu priekšā?
- Kad pārdomāju šos jautājumus, vai manī rodas vēlēšanās atzīties savās kļūdās un pārkāpumos, vai arī es domās sevi visādi attaisnoju?
Paštaisnība ir mūsu ļaunākais ienaidnieks! Tāpēc ņemsim vērā apustuļa Jāņa vārdus: "Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos." (1.Jņ 1:8-10)
Tāpēc patiesā sirds atvērtībā un lūgšanā saņemsim Tā Kunga žēlastības dāvanas.
Birkas: Grēksūdze