Dieva taustāmā mīlestība
Bībeles pirmajā pantā mēs lasam: Iesākumā DIEVS
. Dievs bija viens. Nebija nekas cits. Tikai Dievs. Viņš bija vienīgais. Esošais. Pastāvēja mūžīgā komūnija starp visām Trīsvienības personām – Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, bet tomēr Dievs bija viens. Viņam nebija cits, ar ko runāt, ne ar ko strādāt, ne viens cits, ko mīlēt. Tad Dievs Tēvs, Visuvaldītājs radīja debesis un zemi, visu redzamo un neredzamo pasauli. Dievs ir pirmais materiālists, jo viņš radīja visu matēriju, kā dāvanu, kā mīlestības apliecinājumu mums. Dievs teica: Lai top…
un viss tapa. Dieva vārds ir radošs un spēcīgs. Kā podniekam ir saistība ar mālu, ko viņš veido par piena krūzi, tā Dievs ir cieši saistīts ar savu radību. Šajā brīnumskaistajā pasaulē Dievs ielika cilvēkus – Ādamu un Ievu, Dieva pirmos bērnus.
Caur pasaules vēsturi Dievs sevi ir atklājis, sūtot praviešus pasludināt dzīvības vārdu. Bet Tēvs gāja soli tālāk. Viņš ne vien saka, ka Viņš mūs mīl, bet apliecina to taustāmā, pat baudāmā veidā. Piemēram: Dievs pārklāja Ādama un Ievas kailumu un grēku ar īstām drēbēm – materiāli apstiprinātu apsolījumu, ka Viņš joprojām rūpēsies par saviem bērniem. Dievs apsolīja Ābrahāmam, ka tas kļūs par varenas tautas tēvu un deva viņam fizisku apstiprinājumu – dēlu Īzaku. Dievs runāja ar Mozu degošā ērkšķu krūmā un apsolīja atpestīt Israēlu no Ēģiptes jūga, liekot apzīmēt durvis ar jēra asinīm. Apsolījums, kas parādās matērijā. Tuksnesī Dievs pabaroja viņus ar reālu, baudāmu maizi no debesīm – mannu. Ir daudzi piemēri no Vecās Derības, bet tas viss bija kā pirmtēls Viņa lielajam plānam, kas atnāca ar Jauno Derību. Kad Dievs lieto matēriju, lai dotu mums savu žēlastību – to varam raksturot kā sakramentālu. Ir kārdinājums mums likt visu garīgajā plāksnē
ignorējot faktu, ka Dieva svētība nāk pie mums ikdienišķās lietās – žēlastības līdzekļos: Vārdā, sakramentos un svētdarbībās.
Bībeles sākums un Jāņa evaņģēlija sākums neapšaubāmi ir līdzīgi: Iesākumā Dievs…
Iesākumā bija Vārds…
Dieva pestīšanas plāns tika īstenots, kad Viņš pats ienāca šajā pasaulē matērijā – miesā un asinīs Jēzū Kristū, jo Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.
Tādēļ var teikt, ka beidzamais un pilnīgais sakraments ir Kristus, Dieva iemiesotais Vārds. Pēc mazā katehisma mēs mācām, ka sakraments sastāv no: Dieva apsolījuma, Jēzus pavēles.
Katrs žēlastības līdzeklis dod mums to pašu Kristu un Viņa apsolījumus, tomēr katram sakramentam ir savs īpašs uzsvars un mērķis. Galvenie sakramenti ir Svētās Kristības un Svētais Vakarēdiens. Grēksūdze, iesvētības, laulības, eļļas svaidīšana un kristīgā izvadīšana tiek uzskatīti par sakramentālijām, jeb svētdarbībām, kur caur kādu ārejo zīmi Dievs dod mums savu svētību.
Birkas: Sakramenti