Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Meditācija par Gal 3:7-14

Autors: Kārlis Zikmanis.

Tāpat arī tie, kas tic, ir Ābrahāma dēli. Bet Raksti, paredzēdami, ka Dievs ticībā attaisno pagānus, jau iepriekš pasludināja Ābrahāmam: tevī tiks svētītas visas tautas. Tātad tie, kas tic, saņem svētību līdz ar ticīgo Ābrahāmu, bet tie, kas balstās uz bauslības darbiem, atrodas zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas nepilda to visu, kas rakstīts šajā bauslības grāmatā. Ir skaidrs, ka neviens, kas balstās uz bauslību, nekļūst attaisnots Dieva priekšā, jo taisnais dzīvos no ticības. Tātad bauslība nebalstās ticībā, bet, kas pilda bauslību, tas tajā gūs dzīvību. Kristus mūs ir izpircis no bauslības lāsta, pats mūsu vietā kļūdams par lāstu, – jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas pakārts pie koka, – lai Ābrahāmam dotā svētība varētu nākt pār pagāniem Kristū Jēzū un mēs caur ticību saņemtu Gara apsolījumu. /Gal 3:7-14/

Marija ar ICXCVai esat uzlūkojuši Marijas ikonu, kur viņa tur rokās mazo Jēzus bērniņu? Viņš ir tik trausls, bet tai pašā laikā tik izturīgs, patstāvīgs. Viņš ir atkarīgs no savas mātes un joprojām ar Viņu saistīts. Kristus roka ir izstiepta pret viņas norūpējušos vaigu, lai viņu mierinātu, spēcinātu.

Domāju, ka te ir attēlots ticības noslēpums.

Pāvils raksta, ka caur ticību esam Ābrahāma bērni, kuriem tika sludināts evaņģēlijs tevī tiks svētītas visas tautas. Ticība Kristum padara mani un visus uz Kristu ticīgos par Ābrahāma bērniem.

Es esmu kā Marija šai ikonā. Ābrahams ir mans tēvs, kā viņa ir Ābrahāma meita. Kristus ir man priekšā, glaudot manu norūpējušos vaigu. Kā Svētais Gars Mariju apēnoja, lai Kristus viņā piedzimtu, tā Svētais Gars caur evaņģēliju ir dzemdinājis ticību manī.

Kristu ir maziņš šajā ikonā. Vēl trausls. Bet viņš pieaugs, kļūs arvien stiprāks, stabilāks, nobriedušāks. Tas viss notiks bez Marijas pūlēm. Bērni aug, vai mammas to vēlas, vai ne. Bet Kristus ir atkarīgs no Marijas mīlestības, no viņas lološanas, lai Viņš augtu stiprāks, stabilāks, nobriedušāks.

Tāpat ticība mūsos. Tā nāk no ārienes – Dieva Vārdā un Sakramentos, un aug mūsos bez mūsu pūlēm. Tomēr sākumā ticība mūsos ir trausla, bet tai pašā laikā tik izturīga, patstāvīga. Tai ir nepieciešama pareizā vide, lai augtu stiprāka, stabilāka, nobriedušāka – mūsu lološana, mūsu mīlestība, mūsu laiks.

Ticībai Kristum nevajag mūsu darbu vai ārišķīgu paklausību kādam likumam. Tai nepieciešama mūsu uzmanība – turēt to mūsu acu priekšā, kā Marija viņas acu priekšā tur Kristu.

Drukāt