Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Ne viss ir zelts, kas spīd.

Autors: Māc. Normunds Celmiņš.

Mateja ev. 4: 1 - 11
Iedomas un īstenība. Kas šajā pasaulē ir reāls un īsts, bet kas ir tikai šķietamība? Jautājums ir cieši saistīts ar kārdinājuma būtību. Tas nekad nav atklāts piedāvājums darīt ļaunu vai sliktu, bet vienmēr ir vilinošs, kura mērķis ir sajaukt īstenību ar šķietamību, svarīgāko -  ar mazāk svarīgo. Kurš gan gribētu pamosties un piedzīvot dziļu vilšanos par to, ka visu dzīvi ir dzinies pēc mirāžas vai ilūzijas? Neviens, bet kā atpazīt kārdinājumus un nepazaudēt svarīgāko – Dievu un ticību Viņam?

Cilvēka dzīves nozīmīgākās cīņas ir tās, ko viņš izcīna vienatnē, bez lieciniekiem. Nav šaubu, ka tie ir smagākie un varbūt pat nepatīkamākie brīži. Es neminēšu visus, bet tikai būtiskākos – savu kļūdu atzīšana, neveiksmes, darba zaudēšana, slimība un tuva cilvēka nāve, un arī kārdinājumi. Prātā ir tik daudz jautājumu, uz kuriem nav viegli rast atbildes. Vienatnē tu izdzīvo savu iespēju robežas, nespēku un bailes, neziņu un nedrošību. Tu izdzīvo to, cik maz šajā dzīvē ir atkarīgs no tevis, tava spēka, zināšanām, prasmēm, varas un bagātības. Brīdī, kad atklāj un izdzīvo savu nespēku un vājumu, tu neesi pamests pilnīgi viens. Dievs ir līdzās, Viņš saprot tevi pat daudz labāk, kā tu pats sevi, Viņš var palīdzēt. Kāds pamats šādam apgalvojumam? Liecība par Jēzus kārdināšanu. Viņš sastopas ar kārdinātāju aci pret aci tuksnesī un izcīna uzvaru. Stāsts ir ne tikai piemērs tam, kā nepadoties, bet daudz vairāk iedrošinājums, ka Dievs ir līdzās, saprot tevi un var palīdzēt. Dievs ir pieņēmis cilvēka ķermeni un ir izdzīvojis cilvēka dzīves visdziļākās grūtības un kārdinājumus. Viņš nav vienaldzīgs, bet ir līdzās, lai kļūtu par tavu spēka avotu. Dieva palīdzība nav garantija, ka nepatīkamais uzreiz līdzīgi miglai vai mirāžai izgaisīs, nebūt nē. Dievs būs līdzās un palīdzēs izdzīvot nepatīkamo un sāpīgo pieredzi, pat vēl vairāk dos spēku piecelties un dzīvot ar prieku. 

Kārdinātājs ir gudrs stratēģis, kurš uzbrūk pretiniekam nevis tur, kur tas ir visstiprākais, bet tur, kur – visvājākais un neaizsargātākais. Brīdī, kad Jēzus ir izsalcis, viņš rāda uz akmeņiem, kas ļoti atgādina maizes klaipus. Piedāvājums paveikt brīnumu – pārvērst akmeņus maizē, ir slēpts mēģinājums sēt šaubas par Dieva rūpēm. Vai tiešām Dievs rūpējas un gādā par savu radību un par cilvēkiem? Brīdī, kad vēders no izsalkuma raujas čokurā, ir viegli noticēt meliem, ka maize ir svarīgāka par Dievu un viegli ļauties šaubām par to, vai Dievs ir labs un gādā par savējiem. Nav lielāku melu, kā pretstatīt ticību Dievam un dienišķo maizi. Dievs nekad nav mācījis, ka cilvēkam nav vajadzīga maize, bet gan to, ka cilvēkam nepietiek tikai ar maizi, apģērbu, darbu un atalgojumu, viņam ir nepieciešama arī garīgā maize – Dieva vārds. Pārdomā, vai tu dzīvo, lai ēstu? Nez vai. Un vai tu dzīvo vienīgi, lai strādātu un pelnītu naudu? Vai tiešām?

Otrs kārdinājums ir daudz viltīgāks. Kārdinātājs izmanto Dieva doto apsolījumu, lai sētu šaubas par Dieva teikto un apsolīto. Kristībās Dievs ir apstiprinājis, ka Jēzus ir Dieva Dēls, bet kārdinātājs ar savu jautājumu rada šaubas. Vārdi “”ja tu esi” ietver zemtekstu “tu taču neesi”. Kārdinātājs arvien sēj šaubas, kas iesakņojušās rada melus. Viņš liek šaubīties vai Dievs tevi mīl, vai piedos un pieņems tevi, kā arī par to, vai tava Kristība ir bijusi īsta, pareiza. Kārdinātājs veikli apšauba Dieva vārdu jeb Bībeli un tās autoritāti. Viņš sēj šaubas par to, kas ir Bībele. Vai tā ir cilvēku izdomājums, maldi un māņticība? Kārdinātājs viltīgi noniecina Dieva apsolījumu un tā vietā piedāvā “reālas vērtības” – naudu un varu, slavu un karjeru. Kārdinātājs rada skaistu mirāžu un iedrošina ar tukšiem solījumiem padarīt dzīvi vieglāku un laimīgāku, bet pasauli par labāku. 

Trešais kārdinājums ir tik pievilcīgs piedāvājums, kam grūti pretoties. Kurš gan varētu atteikties no varas un goda? Turklāt kārdinātājs to piedāvā iegūt ātri, viegli un bez lielas piepūles. Cauri gadsimtiem vara daudziem ir kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu un klupšanas akmeni. Tā rada daudz maldīgu uzskatu pašam par sevi, savām spējām un spēku. Varas dēļ daudzi ir pazaudējuši cilvēcību un Dievu. Ilūzija, ka tu vari atļauties vairāk nekā citi un ka esi pārāks par cietiem. Kārdinātāja mērķis nav tikai piedāvāt varu, bet arī mudināt cilvēku pašam kļūt par dievu. 

Jēzus cīņā ar kārdinātāju sevi identificē ar visu cilvēci, tādēļ Jozefs Ratcingers jeb Romas pāvests Benedikts XVI apliecina: „Tā ir cilvēce, kam ik dienas savā dzīvē jāsastopas ar kārdināšanu. Visu velna kārdinājumu pamatā ir centieni atbīdīt Dievu dzīves perifērijā, atvēlot Viņam otršķirīgu lomu. Mūsdienu cilvēce ir kapitulējusi šī kārdinājuma priekšā. Salīdzinājumā ar cilvēka dzīves lielajām un svarīgajām problēmām Dievs šķiet virspusējs un kaitinošs. Mēs gribam veidot pasauli un savu dzīvi saskaņā ar prāta gaismu un laicīgajām prioritātēm, Dievam paliekot kaut kur mūsu dzīves perifērijā. Mēs gribam celt un veidot savu dzīvi paši uz saviem pamatiem – politiskajiem, materiālajiem, ekonomiskajiem apvērsumiem, kuros Dievam nav nekādas vietas un daļas. Vienīgā vieta, ko atvēlam Dievam, ir kļūt par mūsu izpalīgu, kas palīdzētu īstenot mūsu nodomus un vēlmes. Taču tie arvien ir cilvēka paša lielie nodomi, grandiozie plāni un diženās vēlmes, kur Dievam tiks atvēlēta tikai otršķirīga loma. Mūsdienu cilvēks savā garīgajā aklumā nav spējis ievērot sātana viltību … Melu tēvs izliekas, ka rāda cilvēcei labāku ceļu, kur, beidzot atmetuši ilūzijas, visi kopīgi veltīsim sevi diženajam darbam – darbam, kura mērķis ir padarīt pasauli un dzīvi tajā labāku. Tas ir lielais, revolucionārais un tik ļoti vilinošais pēdējo gadsimtu aicinājums pēc patiesa dzīves reālisma. Kas tad ir īsti reāls šajā pasaulē? Tā ir vara un maize. Blakus šīm lielajām lietām ticības lietas šķiet mazas un nenozīmīgas.”

 Kristus uzvar kārdinājumus, lai varētu palīdzēt tiem, kuri paši nespēj uzveikt kārdinātāja vilinošos piedāvājumus. Viņš ir spēks tiem, kuri atzīst savu nespēku. Viņš palīdz atpazīt kārdinājumus un pieceļ tos, kuri pakrituši. Kārdinājumi ir bīstami, taču bīstamāks ir grēks, kurā tie ieved. Dzīve grēkā nonāvē vispirms garīgi un tad fiziski, tā atsvešina no Dieva un līdz ar to no dzīvības avota. Kristus uzrāda grēku, nevis lai pazudinātu, bet lai atbrīvotu no grēka varas un tā sekām laikā un mūžībā. Pateicoties Kristus uzvarai kārdināšanas tuksnesī un Golgātā pie krusta, tu vairs neesi viens pats dzīves grūtākajos un izšķirošākajos brīžos, jo Kristus ir tev līdzās un var palīdzēt.

Dieva apsolījumi ir drošāki par visstabilāko klinti. Tos nekas un neviens nespēj satricināt, uz tiem tu vari droši paļauties, jo tie nepievils. Dieva apsolījumi palīdzēs atklāt un atpazīt kārdinātāja piedāvātās šaubas, melus un ilūzijas. Dieva apsolījumu centrā ir vēsts par Kristu. Sekošana Viņam ir praktiska uzticēšanās Dieva apsolījumiem. Tā dod gudrību atpazīt velna viltību un viņa viltus piedāvājumus. Tā ir piedošanas un dziedināšanas avots, kad neesi izturējis kārdinājumu un esi pakritis. Tā ir cerība un augšāmcelšanās pakritušajiem un tiem, kuri nomaldījušies. Kristus ir līdzīgs bākai, kas rāda drošu ceļu uz dzīvību. Gaisma arī tev, mums ikvienam.

Āmen

Gluži kā sena tautas gudrība māca: “Ne viss ir zelts, kas spīd.” Līdzīgi ne viss, kas pirmā mirklī šķiet pievilcīgs, ir arī noderīgs.

Drukāt