Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Kungs, pie kā mēs iesim?

Jāņa ev. 6: 1 – 15
Man ir liels gods, kaut uz neilgu laiku – vienu kalendāro gadu, būt par draudzes mācītāju. Vēlos iesaistīties draudzē, iepazīt katru no jums un kopā veidot draudzes dzīvi tā, lai mēs īstenotu mums uzticēto Kristus uzdevumu. Kāds tas ir? Domāju, ka vairums no jums zina atbildi uz šo jautājumu, tomēr ir svētīgi to laiku pa laikam atgādināt. Ikviens no mums ir aicināts būt par Jēzus mācekli un kopā esam  aicināti kļūt par Viņu lieciniekiem šeit Vecmīlgrāvī. Nekas jauns, bet kā mēs varam to kopīgi paveikt? Daudzi saskaroties ar nopietnākām grūtībām – cilvēku nepateicību vai patērētāju sabiedrības savtīgo attieksmi, padodas, zaudē degsmi un iedvesmu turpināt brīnišķīgo Jēzus uzticēto kalpošanu. Grūtības ir domātas, lai mēs saliedētos, mācītos viens otru pieņemt, atbalstīt un kopā ar Jēzu uzdrīkstētos iziet ārpus sava komforta zonas, lai pieredzētu, ka brīnumi notiek arī 21.gadsimtā.

Jēzus pulcina, veido un ceļ savu baznīcu jeb draudzi. Viņš to nebūvē no māla, laukakmeņiem vai ķieģeļiem, bet no cilvēkiem, kuri ir uzdrīkstējušies sekot Viņam. Uzdrīkstēšanās, kas pāraug par dziļu uzticēšanos un pārliecību, ka Jēzū tu atrodi un saņem to, ko nekad nevarētu iegūt ar savām pūlēm, darbu, zināšanām, prasmēm un talantiem – Dzīvības maizi. Tā veldzē dvēseles izsalkumu, nomierina tajā mītošo nemieru, atjauno, dod spēku un prieku dzīvot. Tu kopā ar apustuli Pēteri vari apliecināt arī savu pieredzi: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi un mēs ticam un esam atzinuši, ka tu esi Dieva Svētais.” (Jņ 6: 68-69)

Bet viss ir sācies ar pirmo sastapšanos ar Jēzu. Katram tā ir nedaudz citādāka, taču pamatā tā mūsdienās ir pirmā reize, kad tu esi dzirdējis par Jēzu. Tā rada diezgan plašu izjūtu spektru no skepses līdz pat vēlmei noskaidrot, kas Viņā tik neparasts un īpašs, ka tik daudzi cauri gadsimteņiem uzticas un seko Viņam. Cilvēki vēl arvien tuvojas Jēzum, jo meklē atbildes uz dzīves būtiskākajiem jautājumiem – par dzīves jēgu un vērtību, bet daudzi nāk pie Viņa kā pie pēdējās cerības slimībā, ciešanās vai tuva cilvēka nāves brīdī. Tā arī šodien uzklausītajā evaņģēlija tekstā, dzirdējām, ka ap Jēzu pulcējas daudz dažādu cilvēku.

Jēzus paveic brīnumu un paēdina ap 5 tūkstošus vīrus. Neticami, turklāt evaņģēlija autors neko nepaskaidro, kādā veidā ar piecām maizēm un divām zivīm Jēzus varēja pabarot tik lielu cilvēku skaitu. Arī pašā baznīcā ir izteikti dažādi minējumi par notikušo, varbūt Jēzus nesavtīgā rīcība aizkustināja klātesošos, un viņi dalījās viens ar otru ar to mazumiņu, kas katram bija līdzi paņemts. Bet varbūt Jēzus neparastā veidā pavairoja maizes un zivis tā, lai pietiktu visiem. Kā tu domā? Pareizā atbilde paliks kā noslēpums, bet daudz svarīgāka par to ir vēsts, ko Jēzus māca ar paveikto brīnumu. To varam saklausīt, ja izlasām visu Jāņa evaņģēlija 6. nodaļu. Jēzus izmanto izsalkumu pēc maizes, lai aktualizētu cilvēka dvēseles izsalkumu pēc Dieva, izsalkumu pēc mīlestības, kas pieņemtu tādu kāds esi, kas uzklausītu, piedotu un dziedinātu. Šo izsalkumu cilvēks mēģina dažādos veidos noliegt vai aizmirst, bet  no tā nav iespējams nedz aizmukt, nedz paslēpties, tas paliek cilvēkā tik ilgi līdz, kamēr Dievs to neveldzē.

Jēzus rīcība ir ar dziļu simbolisku nozīmi. Viņš paņem maizi, to lauž, dod mācekļiem, lai viņi, šo maizi baudījuši, to dotu tālāk citiem. Maize dod fizisko spēku dzīvot un strādāt. Maizes laušana ilustrē Jēzus sāpju, ciešanu un krusta ceļu, kurā viņa ķermenis tiek satriekts un salauzts par mūsu grēkiem. Jēzus pats ir Dzīvības maizi, kas tiek lauzta, lai kļūtu par mūsu dzīvības spēku – lai dāvinātu grēku piedošanu, Dieva mīlestību, spēku, mieru un prieku. Tu esi uzrunāts un aicināts draudzē, lai varētu saņemt šo Dzīvības maizi caur lūgšanu, Dieva vārdu un sakramentiem – Kristībām, grēksūdzi un Dievgaldu. Kristus nāk pie Tevis dievkalpojumā un arī ikdienas lūgšanās, un caur Bībeles lasīšanu, un meditāciju par izlasīto. Viņš veldzē tavas dvēseles izsalkumu pēc Dieva, pēc piedošanas un pēc mīlestības. To svarīgi ir paturēt prātā un sirdī, lai ikdienas steigā, darbos un pienākumos, neaizmirstu par dvēseles izsalkumu. Dzīve nav tikai darbs, dienišķā maize un izklaides, tai ir nepieciešams arī spēks, ko var dot vienīgi Kristus Jēzus. Viņš var tevi spirināt un dziedināt, kad esi satriekts un salauzts. Viņš var dziedināt arī mūsu tautas sāpīgo pagātnes pieredzi – izsūtīšanu un mērķtiecīgo genocīdu pret latviešu tautu.

Draudzē mēs esam saaicināti kopā nevis, lai viens otru pārmācītu, bet lai iedrošinātu tuvoties Jēzum. Mēs esam tik atšķirīgi, lai varētu viens otru papildināt un lai kopā varētu liecinātu par Jēzu, par to, ka caur Viņa brūcēm mēs esam salīdzināti ar Dievu – varam saņemt grēku piedošanu un pieredzēt dziedināšanu. Jēzus 5 tūkstošu pabarošanas brīnumā iesaista savus mācekļus. Vispirms Viņš lūdz atnest to mazumiņu pārtikas, kas ir mācekļu rīcībā. Pārdomāsim, ko mēs esam gatavi uzticēt Jēzum, kāds ir mūsu ziedojums? To veido ne tikai nauda, bet arī laiks, darbs un mums uzticētie tanti, ko visu esam gatavi uzticēt Jēzum. Ziedojumam ir konkrēts mērķis, vai tu zini kāds? Pasludināt evaņģēlija vēsti un atklāt Jēzu Kristu tiem, kuri Viņu vēl nepazīst. Jēzus var pabarot izsalkušos, bet viņš izvēlas paveikt to ar mācekļu palīdzību. Viņš lauž maizi un dod mācekļiem, lai viņi to tālāk izdalītu visiem klātesošajiem. Līdzīgi Jēzus vēlas arī caur mums sastapt, uzrunāt un stiprināt cilvēkus šeit Vecmīlgrāvī. Katrs no mums šajā uzdevumā ir svarīgs, katra līdzdalība un ieguldījums ir būtisks, katram ir savs aicinājums un citas dāvanas, bet Kristus mūs ir savedis kopā, lai caur mums, pat caur vājumu un nespēku, atklātu savu dievišķo spēku. Svarīgi ir atcerēties, ka mēs esam tikai liecinieki, ne mēs, bet Kristus spēj atvērt sirdis un mainīt cilvēku dzīves.  

Jēzus uzticēto misiju draudzei vēlos ilustrēt ar stāstu par dzīvības glābšanas staciju. “Bīstamā jūras krasta malā, kura tuvumā bieži kuģi cieta avārijās, bija uzbūvēta neliela glābšanas stacija. Ēka bija pieticīga būda, tajā bija tikai viena laiva. Daži uzticami  glābēji pastāvīgi vēroja jūru. Viņi dienā un naktī, neatkarīgi no laika apstākļiem, bija gatavi doties meklēt un glābt pazudušos. Daži izglābtie un arī ļaudis no tuvākās apkārtnes ieinteresējās par glābšanas staciju,  viņi gribēja ieguldīt laiku, naudu un savas pūles, lai atbalstītu glābšanas stacijas darbu. Tika nopirktas jaunas laivas, apmācītas jaunas glābēju komandas, mazā glābšanas stacija attīstījās. 

Daži no jaunās glābšanas stacijas biedriem bija apbēdināti par ēkas bēdīgo stāvokli un par trūcīgo glābēju ekipējumu. Viņi ieguldīja līdzekļus ēkas atjaunošanā un modernizēšanā, tika radīti mājīga vide no jūras izglābtajiem cilvēkiem. Ar laiku Glābšanas stacija kļuva par populāru satikšanās vietu, tā pamazām pārtapa par greznu klubu. Slīkstošo glābšana vēl aizvien bija stacijas galvenā misija, kaut arī  lielāka daļa no kluba biedriem vairs nebija tiešā veidā saitīti ar glābšanas darbiem jūrā. Kluba telpas rotāja dažādi dekori, kas atgādināja par dzīvības glābšanu uz ūdens. Kādu dienu krasta tuvumā nogrima liels kuģis un glābēji kluba telpās izvietoja izglābtos. Ierastā kluba ikdiena bija izjaukta, jo izglābtie bija slapji, netīri un citi pat slimi. Klubs no omulīgas satikšanās un izklaides vietas pārvērtās par patversmi un slimnīcu. Starp kluba īpašniekiem tika sasaukta sapulce, bija strīdi un diskusijas par to, vai kluba galvenais uzdevums ir slīkstošo glābšana. Vai nav paradoksāli?” Stāts ir līdzība par draudzi. Mēs nedrīkstam aizmirst savu galveno misiju – sludināt evaņģēlija vēsti par Jēzu Kristu, par piedošanu un glābšanu, ko Dievs caur Viņu ir dāvinājis. Šī vēsts ir Dzīvības maize mums pašiem, tā ir mums uzticēta, lai to mācītu citiem.

Mīļie, Kristus ir mūs savedis kopā , lai stiprinātu mūs katru un lai vienotu draudzē, ka mēs būtu Viņa liecinieki Vecmīlgrāvī. Viņš mūs var darīt par bāku, kas rāda drošu ceļu uz dzīvību un glābšanu. Viņš mūs var darīt par glābēju komandu, kas meklē pazudušos. Viņš darīs pie mums un caur mums lielas un brīnišķīgas lietas, ja vien nepaliksim pasīvi malā stāvētāji, bet atsauksimies Viņa aicinājumam, iesaistīsimies un ņemsim līdzdalību Viņa uzticētājā glābšanas misijā – pasludināt evaņģēlija vēsti. Uzdevums nav viegls, bet mēs neesam vieni, mēs varam viens otru iedrošināt satvert un pieredzēt Kristus spēku. Jēzus stiprinās un iemantos mūsu un caur mūsu kopīgo darbu un liecību arī citu sirdis.

Āmen

Drukāt E-pasts

Lūgsim!

LELB DAUGAVGRĪVAS BALTĀ DRAUDZE

 Baltā baznīca

2, 24, 29, 58

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 10:00
Ģimenes dievkalpojums
— mēneša pirmajā svētdienā.

Dievnams ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 Draudzes konti

Draudzes vajadzībām (ziedojumiem) —
LV39HABA0551024050077 (Swedbank)

Kapsētas maksājumiem —
LV27HABA0551047125138 (Swedbank)

Reģistrācijas numurs — 90000087696