Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

"Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā."

Jāņa ev. 16: 23b- 30

Lūgšana ir neparasta un vērtīga Dieva dāvana. Tā nav dota tikai īpaši izredzētajiem vai svētajiem, bet arī katram no mums. Lūgšanu var iepazīt, atklāt un novērtēt vienīgi tad, kad uzdrīksties to lietot ikdienā. Par lūgšanu ir sarakstītas daudzas noderīgas grāmatas, tomēr tās visas ir tikai teorija līdz brīdim, kad tu sāc praktizēt lūgšanu. Pats Jēzus iedrošina kļūt par lūdzēju. Kā Viņš to dara?

Praktizēt lūgšanu, tas šķiet tik vienkārši un viegli, tomēr to ir tik grūti uzsākt. Negaidīti tu saskaries ar vairākiem būtiskiem šķēršļiem. Prātu pārņem bažas, vai zini pietiekami daudz par lūgšanu, par to, kas un kā jādara, kādi vārdi jāsaka. Tu mierini sevi ar domu, ka neesi vēl gatavs lūgšanu dzīvei, jo trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Turklāt tu jūties pārāk necienīgs un grēcīgs, lai nodotos lūgšanām. Šaubas vai Dievs uzklausīs tevi, tavu lūgšanu. Arī sirdī tu nesajūti vajadzīgo noskaņojumu. Varbūt kādu dienu lūgšana pati no sevis burtiski lauzīs ārā no sirds. Tu brīvi un no sirds sāksi lūgt Dievu, būsi patiess un dedzīgs lūdzējs. Dievs taču neko neuzspiež ar varu. Visam ir jānotiek nepiespiesti un brīvi, tikai un vienīgi saskaņā ar tavu izvēli, vai ne tā? Nav šaubu, ka Dievs mūs mīl, neko neuzspiež ar spēku, tomēr Viņš mūs aicina un mudina uzsākt lūgšanu praksi, jo tā nesāksies pati no sevis.

Krastā nevar iemācīties peldēt, ir jāiekāpj ūdenī. Līdzīgi ir ar lūgšanu, tajā ir jāuzdrīkstas “iekāpt” un “ieiet”. Tā pavisam noteikti ir uzdrīkstēšanās iziet no ierastās komforta zonas un doties pretim jaunajam un nezināmajam. Lūgšana ir sevis disciplinēšana, jo ir jāpārvar slinkums. Cilvēks pēc savas dabas ir slinks, īpaši attiecībā uz garīgo dzīvi. Pretoties slinkumam ir līdzīgi kā peldēt pret straumi. Prātā iezogas doma, vai tas ir nepieciešams, varbūt var atrast vieglāku risinājumu, tomēr tāda nav. Sevis disciplinēšana ietver arī gatavību pārplānot dienas un nedēļas plānu, jo lūgšanai ir nepieciešams laiks un vieta. Naivi ir cerēt, ka reiz pienāks tāda diena, kad būs vairāk brīva laika vai mazāk darbu, rūpju un pienākumu. Tā nebūs, vienus darbus nomainīs citi, nekad nebūs pietiekami daudz brīvā laika. Lūgšana ir svarīgāka par visu citu, jo tā praktiski palīdzēs izdzīvot to, ka Dievs tavā dzīvē ir vissvarīgākais, ka Dievs ir tavas dzīves centrs, kodols un drošais patvērums.

Jēzus vārdi atklāj lūgšanas drošo pamatu – Dieva apsolījums un ticība tam. Apsolījums: “Patiesi, patiesi es jums saku: ko vien jūs Tēvam manā vārdā lūgsiet, Viņš jums dos.” Šie vārdi iedrošina lūgt, jo lūgšanas spēks nav tevī, tavā cienīgumā vai pareizajos vārdos, bet paša Dieva dotajā apsolījumā. Nav noliedzams fakts, ka grēks atsvešina un attālina no Dieva, bet evaņģēlija vēsts skaidri apliecina, ka Dievs nesamierinās ar zaudēto. Viņš nāk šajā pasaulē, lai uzmeklētu un glābtu grēcinieku. Dievs ir to piepildījis caur Jēzus ciešanām un krusta nāvi. Jēzus arī par tevi un taviem grēkiem ir cietis un miris. Viņš ir izcietis tavu grēku pelnīto sodu, lai tu varētu tuvoties Dievam kā mīlošajam Tēvam. Lūgšana ir Dieva dota dāvana grēciniekiem. Tā atver sirdi Dieva dāvinātajam spēkam piecelties un atraisīties no grēka. Lūgšana ir nepieciešama grēciniekiem. M. Luters to paskaidro: “Jo mēs lūdzam tieši tādēļ, ka neesam cienīgi lūgt; tieši tādēļ jau kļūstam cienīgi lūgt un tikt uzklausīti, ka ticam: mēs esam necienīgi, taču varam droši paļauties uz Dieva uzticību. Lai cik necienīgs tu būtu, ievēro to un vairāk par visām lietām iegaumē, ka tūkstoškārt svarīgāk ir godāt Dieva patiesību, lai ar savām šaubām nepadarītu Viņa uzticamo apsolījumu par meliem. Jo tavs cienīgums tev neko nepalīdz, savukārt necienīgums tev nevar traucēt; turpretī neuzticēšanās tevi nolād un pazudina; bet paļāvība dara tevi cienīgu un ļauj pastāvēt.”

Lūgšanas spēks nav īstajos vai pareizajos vārdos, bet paļāvībā uz Dieva apsolījumu. Dievs ir apsolījis, ka Jēzus dēļ tavi grēki ir piedoti un ka Viņa ciešanu, nāves dēļ Dievs uzklausa tavas lūgšanas. Tātad lūgšana Jēzus vārdā nav tikai kāda formula, bet paļāvība, ka caur kristībām tu piederi Jēzum un pateicoties Jēzum tu vari tuvoties Dievam kā mīlošajam Tēvam. Paļāvība uz Dieva apsolījumu iedrošina ikvienu neraizēties par neveikliem un neprecīziem vārdiem lūgšanā, jo Dievs pieņem grēciniekus Jēzus dēļ. Viņš zina tavu nespēku, vājumu un arī tavas vajadzības, Viņš saklausa pat vārdos neizteiktās sirds klusās lūgsnas vai kliedzienus uz debesīm.

Mulsinoši ir apsolījuma vārdi, ka visu, ko vien lūgsim Jēzus vārdā, Tēvs dos. Daudzās situācijās apsolījuma vārdi iedrošina un dod cerību, tomēr ne vienmēr lūgšanas tiek piepildītas. Ir brīži, kad Dieva atbilde atšķiras no mūsu vēlmēm. Tas nebūt nenozīmē, ka Dievs nav uzklausījis lūgšanas. Dievs uzklausa arī tad, kad nepiepilda mūsu lūgumus. Kāpēc ir šie brīži, kuros lūgšanas netiek piepildītas? Varbūt tāpēc, ka lūgšanas uzdevums nav mainīt Dievu un Viņa nodomu, bet gan pašu lūdzēju. Kristīgais rakstnieks K.S. Luiss ir devis pārdomu vērtu liecību par lūgšanu: “Es lūdzu tāpēc, ka nevaru pats sev palīdzēt. Es lūdzu, jo esmu bezspēcīgs. Es lūdzu, jo šī nepieciešamība plūst no manis visu laiku, nomodā un miegā. Lūgšana neizmaina Dievu, tā izmaina mani.” Lūgšana ir vienīgais drošais patvērums dzīves vissmagākajos mirkļos un sakāvēs. Tā atver sirdi Dieva klātbūtnei un palīdzībai. Tā palīdz iepazīt Dievu un pašam sevi, savas patiesās un svarīgākās vajadzības. Tā ļauj izdzīvot paļāvību uz Dieva apsolījumiem.

Lūgšana dod cilvēka dzīvei daudz vairāk nekā ikviena cita aktivitāte vai darbība. Vēlos to ilustrēt ar nezināma kristīga autora pierakstītu liecību: 

“Es lūdzu Dievam, lai tas atņem man manu lepnību, bet Dievs man sacīja: "Nē".

Viņš teica, ka lepnību neatņem. No tās atsakās.

Es lūdzu Dievam izārstēt manu uz gultas gulošo meitu, bet Dievs man sacīja: "Nē".

Viņš teica, ka dvēsele ir mūžīga un ķermenis tik un tā nomirs.

Es lūdzu Dievam dāvāt man pacietību, bet Dievs man sacīja: "Nē".

Viņš teica, ka pacietība ir pārbaudījumos gūts rezultāts. Tā netiek dāvināta, to nopelna.

Es lūdzu Dievam dāvāt man laimi, bet Dievs man sacīja: "Nē".

Viņš teica, ka dod man savu svētību, bet tas, vai tā darīs mani laimīgu, ir atkarīgs tikai no manis.

Es lūdzu Dievu pasargāt mani no sāpēm, bet Dievs man sacīja: "Nē".

Viņš teica, ka ciešanas attālina cilvēku no materiālām rūpēm un tuvina Viņam.

Es lūdzu Dievam garīgu izaugsmi, bet Dievs man sacīja: "Nē".

Viņš teica, ka garam pašam ir jāaug, bet Viņš mani tikai ik pa laikam aplauzīs, lai mana rīcība dotu augļus.

Es lūdzu Dievam, lai Viņš palīdz man mīlēt apkārtējos tā, kā Viņš mīl mani. Un Dievs man sacīja: "Beidzot Tu saprati, ko vajag lūgt"....

Es lūdzu spēku, Dievs man sūtīja pārbaudījumus- lai es rūdītos;

Es lūdzu gudrību, Dievs deva man problēmas- lai es spētu rasts risinājumus;

Es lūdzu drošsirdību, Dievs sūtīja man briesmas;

Es lūdzu mīlestību, Dievs sūtīja man kādu, kuram bija nepieciešama mana palīdzība;

Es lūdzu labklājību, Dievs man deva iespēju.

Es nesaņēmu neko no tā, ko lūdzu.

Es saņēmu to, kas man bija vajadzīgs.

Dievs uzklausīja manas lūgšanas.”

Lūgšana ir Dieva dota dāvana grēciniekiem. Tās pamats un spēks ir Dieva apsolījumā. Jēzus ar šo apsolījumu iedrošina praktizēt lūgšanu. Viņš arī palīdzēs tev kļūt par lūdzēju, ja vien uzdrīksties uzticēties un uzsākt lūgšanu dzīvi. Dievs ir līdzās ik brīdi, bet lūgšana palīdz tev pievērsties Viņam un saņemt Viņa dāvanas – piedošanu, mīlestību un spēku, “tā ka tavs (jūsu) prieks būs piepildīts.” (Jņ 16:24)  

Āmen

Drukāt E-pasts

Lūgsim!

LELB DAUGAVGRĪVAS BALTĀ DRAUDZE

 Baltā baznīca

2, 24, 29, 58

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 10:00
Ģimenes dievkalpojums
— mēneša pirmajā svētdienā.

Dievnams ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 Draudzes konti

Draudzes vajadzībām (ziedojumiem) —
LV39HABA0551024050077 (Swedbank)

Kapsētas maksājumiem —
LV27HABA0551047125138 (Swedbank)

Reģistrācijas numurs — 90000087696